Hauptquelle · Althochdeutsches Wörterbuch
gilabôn sw. v.
gi- labôn sw. v. , mhd. gelaben, frühnhd. gelaben ( vgl. DWb. IV,2841 ); as. gilavon ( s. u. ); mnl. gelaven; ae. gelafian . — Graff II,37. ka-lap-: 3. sg. prt. -ota Gl 2,331,70 ( clm 14747, 9. Jh. ). 732,47 ( clm 14747, 9. Jh. ); ki-: dass. -ota 4,17,21 ( Jc ); ga-: 3. sg. conj. -o 2,224,36 ( clm 18550,1, 9. Jh. ); gi-: 3. sg. prt. -ota 727,48 ( M, 4 Hss. ). 729,38. 731,44; 3. pl. prt. -otun 1,483,13 ( M, 4 Hss., 2 -vn); -oten 14 ( M ); ka-lab-: 3. sg. prt. -ota 290,33 ( Jb-Rd ); ki-: inf. -on 2,51,47 ( Jc ); 3. sg. prt. -ata 1,386,30 ( M ); -ita ebda. ( M ); -ada ( oder h’ ilabada , vgl. Ste…