Eintrag · Köbler Ahd. Wörterbuch
finko sw. M. (n)
finko , sw. M. (n)
- nhd.
- Fink
- ne.
- finch
- ÜG.:
- lat. frigellus Gl, fringillus Gl, fringilla Gl
- Vw.:
- s. distil-, lōh-, zwistila-
- Hw.:
- vgl. as. finko*
- Q.:
- Gl (3. Viertel 8. Jh.)
- E.:
- germ. *finkō-, *finkōn, *finka-, *finkan, sw. M. (n), Fink; s. idg. *spingo-, *pingo-, Sb., Sperling, Fink, Pokorny 999
- W.:
- mhd. vinke, sw. M., Fink
- nhd.
- Finke, M., Finke, DW 3, 1663, DW2 9, 520
- L.:
- Karg-Gasterstädt/Frings 3, 881 (finko), ChWdW8 128a (finko), ChWdW9 299b (finko), EWAhd 3, 258
- Son.:
- Sachglr = Sachglossar Hermeneumata (Vocabularius St. Galli) (Sankt Gallen, Stiftsbibliothek 913) (3. Viertel 8. Jh.), Sglr01 = Sankt Galler Sachglossare (Sankt Gallen, Stiftsbibliothek 299)