Hauptquelle · Köbler An. Wörterbuch
spotta sw. V. (2)
spotta , sw. V. (2) nhd. verhöhnen Hw.: s. spott, spotta, spytta, spȳja (2); vgl. ahd. spottōn*, afries. spottia E.: germ. *spudōn, *spuþþōn, sw. V., spotten; s. idg. *spi̯ēu-, *pi̯ēu-, *spi̯ū-, *pi̯ū-, *spīu̯-, *pīu̯-, V., speien, spucken, Pokorny 999 L.: Vr 537a