Hauptquelle · Althochdeutsches Wörterbuch
bes(a)mo sw. m.
bes ( a ) mo sw. m. , mhd. bes(e)me, nhd. besen; as. besmo, mnd. bēsem(e), bessem(e); afries. besma; ae. bes(e)ma. — Graff III, 217. pes-am-: nom. sg. -o Gl 3,2,26 ( Voc. ); dat. sg. -in 1,602,40 ( M, 6 Hss. ); gen. pl. -ono 2,436,38; dat. pl. -un ( clm 18 140 ), -unt ( clm 19 440 ) 1,811,46 ( M ); -im-: nom. sg. -e 1,602,45 ( M ). 3,681,35 ( 13. Jh. ). 4,343,14; -a 1,602,45 ( M, 2 Hss., 12. Jh.; vgl. Weinhold, Alem. Gr. § 402, S. 432 f. ); dat. sg. -in 519,34 ( M ). 602,42 ( M, 3 Hss. ); -em-: nom. sg. -a 46 ( M, 12. Jh.; zu -a vgl. Weinhold, Bair. Gr. § 347 ); - ] 4,191,30 ( 14. Jh. ); dat. …